SECINĀJUMI
Kopsavilkumā, ņemot vērā politisko situāciju Eiropā, var secināt, ka Ziemas karš ir likumsakarīga militāra sadursme starp PSRS un tās kaimiņvalsti Somiju. Somijai nebija nekādas iespējas izvairīties no kara, jo tā tika iekļauta PSRS interešu sfērā, kas paredzēja tai līdzvērtīgu likteni kā Baltijas valstīm.
Varētu teikt, ka viens no galvenajiem ieganstiem uzbrukt Somijai ir tās ģeogrāfiskais stāvoklis, kas PSRS vadošajiem politiķiem lika just apdraudējumu par iespējamu uzbrukumu no Somijas teritorijas. Arī somu ārpolitika un iekšpolitiskās norises piesaistīja padomju valstsvīru uzmanību, kuri 30. gadu otrajā pusē arvien uzstājīgāk centās ar Somiju vienoties. Somu pamatotās nepiekāpības rezultāts ir Ziemas karš.
PSRS stratēģi uz šo karu negatavojās pietiekami nopietni. Galvenais uzsvars tika likts uz armijas daudzskaitlīgumu un militārā bruņojuma pārsvaru. Doma, ka somi varētu pretoties, turklāt darīt to ļoti sekmīgi, līdz pat kara pirmajām dienām netika pieļauta, kad acīmredzamais runāja pats par sevi. Par spīti tam, ka Somijas militārā aizsardzība bija salīdzinoši ārkārtīgi vājā stāvoklī (pateicoties Somijas iecerētajai ārpolitikas līnijai – neitralitātei), un arī mobilizējamo kaujasspējīgo vīru skaits un rezerves bija krietni ierobežotākas nekā PSRS, somi aizstāvējās necerēti veiksmīgi. To sekmēja vairāki faktori – Somijas dabas apstākļi (bargā ziema, mežainie un purvainie apvidi), un tas ka somu armija bija trenēta karot šādos apstākļos, somu armijas mobilitāte. Tā kā šajā karā visu acīmredzami izšķīra cilvēciskais faktors nevis munīcijas daudzums, līdz ar to īpaši jāizceļ psiholoģiskais un morālais kara aspekts. Nenoliedzami somu pusei bija daudz lielāka motivācija cīnīties un noturēties pret iebrucējiem. Turklāt somu kara taktika iekļāva „spēlēšanu” uz pretinieku psihi tādā mērā, ka krievu karavīri nevarēja atslābt nevienu brīdi, baidoties no kārtējā pēkšņā uzbrukuma. Pretēji cerētajam Somijai netika piešķirta nekāda palīdzība no Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm, līdz ar to nekas cits neatlika kā piekrist smagajiem miera līguma noteikumiem, jo ilgāk somi nebūtu izturējuši.
Pēc tam, kad Vācija okupēja Norvēģiju un Dāniju, savukārt PSRS bija okupējusi Baltijas valstis, Somija atradās ielenkumā, un tai nebija citas izvēles kā saistīties ar Vāciju, cerībā, ka izdosies atriebties PSRS. Tas daļēji izdevās uzsākot karadarbību kopā ar Vāciju. Somi karoja līdz tam brīdim, kad tika sasniegtas Somijas vēsturiskās robežas. Tas nozīmē, ka somiem nebija citu mērķu kā atgūt Ziemas karā un 1918. g. cīņās zaudēto.
Jāuzsver, ka, izņemot Liebritāniju, Somija bija vienīgā no Otrajā pasaules karā karojošajām Eiropas valstīm, kuru kara laikā neokupēja. Tas bija ļoti nozīmīgi salīdzinoši tika mazai valstij kā Somija.
…
