Es – students, ceļš līdz tam kā es kļuvu par studentu bija diezgan garš. Pabeidzu devīto klasi, saņēmu atestātu, brīvlaiks... pārdomas…. kas es esmu? Kas mani interesē? Kādu profesiju man izvēlēties? Ko es vēlos sasniegt nākotnē? Manas pārdomas ievilkās, pienāc vasaras beigas un biju tikusi tikai tik tālu, ka skaidri zināju – vidusskolā neiešu, bet mācīties gribu.
Iestāšanās visās man zināmajās apkārtnes skolās jau bija beigisies, vairs pat neatceros kā, uzzināju par arodskolu Rīgā, kurā vēl varēja siestāties augusta vidū. Tā arī darīju, aizbraucu un iesniedzu dokumentus, man paziņoja, ka jākārto iestājeksāmeni, un rezultāti būs tikai pēc nedēļas. Kaut ko rakstīju, kaut ko rēķināju, pārliecības par to, ka mani pieņems nekādas. Šīs šaubas vēl vairāk pastiprināja direktores vārdi promejot: „Jau šobrīd, ir pieteikušies 3 cilvēki uz vienu vietu.” Zināju, ka skolā neesmu bijusi tā cītīgākās skolniece, liekās, izredžu nekādu.
Nedēļa gaidot iestājeksāmena rezultātus paskrēja nemanot. Pienāca liktenīgā diena, pati baidijos zvanīt uz skolu, tāpēc palūdzu draudzenei, lai viņa to izdara manā vietā… Urrā!! Esmu pieņemta. Prieks par uzņemšanu bija milzīgs. Drīz vien uzsāku mācības Rīgas 19 arodvisusskolā, kurā apguvu sekretāres profesijas plusus un mīnusus. …
