Ideoloģijas loma
Dominējošo pārliecību sistēma.
Līdz šim samērā maz piepūle ir ieguldīta, lai saprastu Mezolīta laika Eiropas mednieku-vācēju sabiedrību ticības/pārliecības sistēmu. Daļēji tāpēc, ka pastāv pārliecība, ka šādi pētījumi būtu nepamatoti un neefektīvi vingrinājumi, kas balstīti uz nezinātniskām iedomām. Un galu galā konkrētus secinājumus nebūru iespējams veikt. Daļēji šis skepticisms ir balstīts uz artefaktu ar acīm redzamu simbolisku saturu nepietiekamību daudzās Mezolīta perioda Eiropas daļās. Runājot par šo sakarību, izņēmums ir reģioni ap Baltijas jūru. Rituālu vietas un simboliskie artefakti ir diezgan skaidri pierādījumi.
Materiālā kultūra iegūst nozīmi sasaistoties ar dabiskajām un pārdabiskajām pasaulēm.
( Bailey N.G., Spikins P.;39.lpp)
Cilvēkam ir raksturīga patika dzīvot kopumā, masā un iesaistīties kooperatīvās aktivitātēs, kas izpaužas kā ,piemēram, vairāku mājokļu sakopojums.
Skatoties no integrācijas skalas apakšas, indivīds nepārprotami ir ģimenes loceklis. Ģimene var sastāvēt no abiem vecākiem un bērniem, kā arī vecākiem, to bērniem un asinsradiniekiem. Ģimene viena nespēj ilglaicīgi būt ekonomiski, sociāli un bioloģiski dzīvotspējīga vienība. Tāpēc mainīgs daudzums šādu vienību apvienojās, lai funkcionētu kopā- mednieku-vācēju grupas. (Newell R. R.; 12.lpp.)
Mītnes izmērs un apdzīvotības blīvums varēja būt mainīgs- no dažām ģimenēm, kas apdzīvoja nelielas apmetnes, līdz pat neskaitāmām ģimenēm, kas mitinās ciematos. Galvenā šādu grupu īpašība ir, ka tās organizē sabiedrību, jo galu galā biedru starpā notiek ikdienišķs kontakts. Grupu izmērs un uzbūve galvenokārt ir atkarīga no radniecības un laulību saitēm, bet arī resursu pieejamība ir noteicoša. Šīs grupas norāda uz sociālo savāktību/kopumu, un hierarhijai attīstoties kļūst par ciltīm. Grupās ir novērojama arī šķelšanās un sajaukšanās. Tātad šādām grupām ir raksturīga mainība.(13.lpp)
Grupa sastāv no indivīdu kopuma, kas apdzīvo konkrētu teritoriju, kuras robežas ir labi zināmas. Grupas biedri identificē sevi ar šo grupu. Katra grupa un tās vienība ir neatkarīga un autonoma. Notiek virzība uz laulību sistēmu, kas nepieļauj radinieku savstarpējās laulības. Grupa parasti ir mazāka par populāciju. Tātad grupa ir daļa no lielāka sociālā visuma. Sociālajā visumā ietilpst aptuveni 7 līdz 17 grupas. (16.,17. Lpp) Kas savukārt nozīmē, ka cilšu populācija varētu variēt no 210 līdz pat 5000. (18.lpp)
Vēlāk ciltis kļūst par galveno vienību sociālajā sfērā un etnisko grupu integrācijā. Tās sāk identificēties ar kopīgu valodu un materiālo kultūru. (25.lpp) Vēlāk ciltis kļūst par sabiedrībām , ko vada virsaitis vai vadonis. Šis sabiedrības modelis jau ir labāk organizēts un sarežģītāks.( 26.lpp)
Mezolīta mītnes principā ir vienas vai paplašinātas ģimenes struktūras, bet pastāv viens izņēmums- Ringklostera apmetne, kurā atrastas lielas, taisnstūrveida mājas. Lai gan citās R Eiropas teritorijās arī atrasti lieli mājokļi, tomēr tie nav pielīdzināmi iepriekšminētajiem un nenorāda uz sarežģītāku sociālo organizāciju. 29.lpp
Mezolītā nepastāvēja tāds postenis kā karotājs. 29.lpp
…
