Secinājumi
Kaut gan Padomju Savienības okupācijas laikā latviešiem nācās piemēroties un pakļauties jaunajiem dzīves apstākļiem, tomēr latviešu tauta centās saglabāt tās literatūras, mākslas, mūzikas un teātra dzīves tradīcijas, kas bija veidojušās jau gadu desmitiem. Un tas viņiem izdevās. Jo Latvijā turpināja attīstīt tradicionālo koru mūziku, regulāri notika Dziesmu svētki. 1973. gadā plaši atzīmēja Dziesmu svētku simtgadi. Jubilejas sarīkojumā piedalījās 15000 dziedātāju, 1500 muzikantu un 1200 dejotāju. Obligāta Dziesmu svētku piedeva bija dziesmas ar padomju varas slavināšanu, tomēr tautas apziņā Dziesmu svētki joprojām palika īsti latviešu tautas svētki. Un teātriem skatītāju netrūka, jo cilvēki meklēja patiesību, ko režisori un aktieri daudzkārt mēģināja pateikt ar mākslinieciskiem līdzekļiem. Teātris būtībā audzināja tautu, skatītāji apmeklēja latviešu klasiķu (Raiņa un R. Blaumaņa), kā arī cittautu ievērojamāko dramaturgu (V. Šekspīra, H. Ibsena, A. Čehova u. c.) lugu izrādes.
Zinātniski pētnieciskā darbā viens no uzdevumiem bija aptaujāt respondentus par laika posmu no 1945. - 1991. gadam. Aptaujāto respondentu skaits bija 6 cilvēki, vecumā no 40 gadiem līdz 73 gadiem. Pēc aptaujas rezultātu apkopojuma varam secināt, ka laika posmā no 1945. – 1991. gadam spilgtākie kultūras notikumi, kādi ir palikuši cilvēkiem atmiņā ir Dziesmu svētki. Iemīļoti aktieri šajā laika posmā – Kārlis Sebris, Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš, Vija Artmane, Ģirts Jakovļevs. Populāras izrādes bija „Skroderdienas Silmačos” un „Brands”. Populārākais TV raidījums 70.-80.- tos gados bija „Ceļojumu klubs”. Visatzītākais estrādes mūzikas komponists 70.-80.-tos gados bija Raimonds Pauls. Radioraidījums, kuram bija liela nozīme Latvijas estrādes dziesmu vēsturē, kurš septiņdesmitajos gados kļuva par vispopulārāko un iedzīvotāju iemīļotāko raidījumu bija „Mikrofons”. Iemīļota filma šajā laika posmā bija „Zvejnieka dēls”. Populāra mākslas izstāde 70.-80.-tos gados bija latviešu vecmeistaru darbu ekspozīcija Valsts Mākslas muzejā – Purvītis, Rozentāls, Hūns u.c. Dziesmu svētku simtgades jubilejas koncerts notika Mežaparka lielajā estrādē. Pēc aptaujāto respondentu domām varam secināt, ka Latvijas kultūras dzīvē no 1945.-1991. gadam bija manāms kultūras uzplaukums.
Zinātniski pētnieciskā darbā noskaidroju, ka darba hipotēze ir apstiprinājusies - Latvijā pēc otrā pasaules kara ir manāms kultūras uzplaukums, jo latviešu tautai izdevās saglabāt, attīstīt un pilnveidot Latvijas kultūras mantojumu!
…
