Ceļa servitūtu tiesiskais regulējums un tā nodibinājums

NOBEIGUMS
Izstrādājot šo darbu, autors apzināja un izprata servitūta jēdzienu, tā nodibinājumu un izbeigšanos, kā arī detalizētāk izpētīja ceļa servitūta tiesisko regulējumu un tā nodibināšanas veidus.
Darba autors uzskata, ka izvirzītos uzdevumus ir izpildījis un pierādījis izvirzīto hipotēzi.
Darba izstrādāšanas laikā tika secināts, ka likums ir jāvērtē un jāinterpretē paplašināti, jo izskatot iespējamos variantus, var precīzāk nonākt pie īstā, bet tikai likuma robežās ievērojot likuma būtību un jēgu.
Lai nodibinātu ceļa servitūtu, ir nepieciešama visu servitūta nodibināšanas kritēriju iestāšanās un nosacījumu izpilde, kas reglamentēta normatīvajos aktos.
Pie nodibināšanas servitūtu var visādi aprobežot tā izlietošanas apjomā: laika, veida un vietas ziņā. Lai izvairītos no strīdiem - apstākļus, apmēru un nosacījumus ir jāatrunā pēc iespējas konkrētāk, jo šaubu gadījumā tiek pieņemts vismazākais apmērs.
Lai servitūtā ietilpstošā lietu tiesība un īpašuma tiesības aprobežojums (apgrūtinājums) stātos spēkā ir obligāta servitūta koroborācija.
Servitūts ir reģistrējams arī Kadastra informācijas sistēmā, jo Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā nav reglamentēta automatizēta datu apmaiņa starp zemesgrāmatu un kadastru attiecībā uz servitūtu nodibināšanu. Tomēr, jāņem vērā arī tas, ka apgrūtināmā persona var no ieraksta arī atteikties, ja ir pamatojums.
Ar likumu ceļa servitūtu mūsdienās nodibina samērā reti, izplatītāks veids ir servitūtu nodibināšana ar līgumu, testamentu vai tiesas spriedumu, tomēr visbiežāk ceļa servitūti tiek nodibināti uz līguma un tiesas sprieduma pamata.
Šobrīd visizdevīgākais variants ir panākt vienošanos un noslēgt līgumu pie notāra, kā arī to reģistrēt kā apgrūtinājumu zemesgrāmatā. Kā izriet no Civillikuma, lai sāktos servitūta tiesībām, tās jāieraksta apgrūtināmās personas zemesgrāmatā. Pēc šo darbību veikšanas, servitūts stājas spēkā un var izmantot tajā minētās tiesības.
…