Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Personas aizturēšanas kā kriminālprocesuālā piespiedu līdzekļa tiesiskais regulējums

     

    Diplomdarbs52 Tiesības

21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:117372
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 39 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Kriminālprocesuālās aizturēšanas būtība    5
1.1.  Jēdziens „kriminālprocesuālā aizturēšana”, piemērošanas pamats, nosacījumi un mērķis    5
1.2.  Aizturēšanas procesuālā kārtība, noformēšana un termiņi    14
1.3.  Meklējamas personas aizturēšana    17
1.4.  Administratīvā aizturēšana    19
2.  Aizturēto personu tiesību raksturojums    24
2.1.  Jēdziens „aizturētā persona”    24
2.2.  Aizturētās personas tiesības    25
3.  Īslaicīgā aizturēšanas vieta    30
3.1.  Jēdziena „īslaicīgā aizturēšanas vieta” skaidrojums un normatīvais regulējums    30
3.2.  Iekšējā kārtība īslaicīgās aizturēšanas vietā    40
4.  Aizturēšanas institūta tiesiskais regulējums Lietuvā un Igaunijā    45
4.1.  Aizturēšanas institūta tiesiskais regulējums Lietuvā    45
4.2.  Aizturēšanas institūta tiesiskais regulējums Igaunijā    48
  Nobeigums    53
  Izmantotās literatūras saraksts    55
Darba fragmentsAizvērt

Nobeigums.
Darba analīzes rezultātā autore izvirza aizstāvēšanai šādus secinājumus un priekšlikumus:
1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 264.pantu par aizturēšanas pamatu uzskatāms pamats pieņēmumam, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Šādu secinājumu ļauj konstatēt arī minētā likuma 62.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Tomēr minētā likuma 269.panta pirmajā daļā kā atsevišķi izdalīti atbrīvošanas pamati tiek uzskaitīti: 1) nav apstiprinājies pieņēmums, ka šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; 2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas pamata un nosacījumu.
Lai novērstu augstākminētās neskaidrības, nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likuma 269.panta 1.un 2.punktos izsakot tos šādā redakcijā:
„Aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja:
1) nav apstiprinājušās aizdomas, ka šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;
2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas nosacījumu.”
2. Kriminālprocesa regulējumā nav atrunāts kriminālprocesuālās aizturēšanas mērķis (iemesls), savukārt, ievērojot starptautiskajās tiesību normās noteikto, viens no aizturēšanas likumības priekšnosacījumiem ir aizturēšanas mērķa noteikšana.
Ņemot vērā iepriekšminēto, būtu lietderīgi veikt izmaiņas Kriminālprocesa likuma noteikumos, nosakot, ka aizturēšana tiek veikta ar mērķi nogādāt aizturēto personu pie kompetentām tiesībsargājošām iestādēm.
3. Kriminālprocesa likuma 183. pantā tiek lietots jēdziens “kratīšana” , savukārt Kriminālprocesa likuma 266. pantā tiek lietots jēdziens „pārmeklēšana”. Arī Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā nav vienotības jēdzienu „pārmeklēšana” un „kratīšana” lietošanā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma tiesisko regulējumu, par izmeklēšanas darbību ir uzskatāma „kratīšana” nevis „pārmeklēšana”.
Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā un Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, sakārtojot un nodrošinot vienveidīgu minēto jēdzienu lietošanu.
4. Kriminālprocesa likuma 63.pantā, kas regulē aizturētās personas tiesības, nav ietvertas aizturētā tiesības uz medicīnisku palīdzību. Ievērojot prasības, kas noteiktas starptautiskajos tiesību aktos attiecībā uz cilvēktiesību nodrošināšanu personām, kam jebkādā veidā ir atņemta brīvība, nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likuma 63.pantā, papildinot to ar punktu, kas nosaka, ka aizturētajam ir tiesības uz medicīnisko palīdzību.
5. Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7.panta piektajā daļā ir noteikts, ka īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā ir jābūt ierīkotam ūdensvadam pieslēgtam sanitārajam mezglam, kas no pārējās telpas ir norobežots ar sienu, kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus. Ievērojot praksē konstatēto, secināms, ka minētā prasība ir formāla un nepilda personas tiesību uz privātumu nodrošināšanas funkciju. Ievērojot minēto, nepieciešams veikt grozījumus Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7.panta piektajā daļā, izsakot to šādā redakcijā:
„Īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā ir jābūt ierīkotam ūdensvadam pieslēgtam sanitārajam mezglam, kas no pārējās telpas ir norobežots ar sienu, kuras augstums ir vismaz 2 metri”.
6. Rezumējot iepriekšminēto, secināms, ka spēkā esošais personas aizturēšanas un šī procesuālā piespiedu līdzekļa izpildes vietas - īslaicīgās aizturēšanas vietas - tiesiskais regulējums pamatā ir pozitīvi vērtējams kā atbilstošs starptautiskajos dokumentos noteiktajām prasībām, tomēr tajā ir nepieciešams veikt nelielus uzlabojumus, lai nodrošinātu vienveidīgu regulējumu tiesību aktos, kas regulē minēto procesuālo tiesību institūtu.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −42,96 €
Materiālu komplekts Nr. 1231460
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties