SPT ir tiesību zinātne, kas nodarbojas ar konfliktu atrisināšanu, kuri rodas no atsevišķu valstu likumu un tiesību normu nesaskaņas. Šādi likumu konflikti atrodami jau tālā senatnē. Jau senajā Romā atsevišķas iestādes nodarbojās ar likumu konfliktu tulkošanu, tomēr teorijas par likumu konfliktiem izceļas viduslaikos, kad nodibinājās Itālijas mazās valstis – republikas un starp tām sāka attīstīties tirdzniecība. Noteiktāki teorētiķu apcerējumi rodas 18. gs., kad juristi apskata likumu konfliktus no juridiskā viedokļa. Jau 18. gs. Otrajā pusē ir atrodami pirmie valstu līgumi par ārvalstu tiesu spriedumu izpildīšanu. Šeit kā piemērs kalpo spriedums starp Franciju un Sardīniju 1768.g. Jau 19. gs. vairākas valstis izdod likumus ar konfliktu normām vai arī šīs normas ievija to Civilkodeksos.
Nosaukums SPT sakņojas Latīņu nosaukumā Ius Gentium [tautu tiesības]. Bet jāuzsver, ka Romiešiem tās nebija starptautiskā tiesības šajā nozīmē, jo tās kārtoja starptautiskās tiesības tikai starp Romas pakļautām tautām (tādēļ arī nosaukums tautu tiesības).
Pirmie kodifikācijas mēģinājumi aizsākās ar kolīziju tiesībām – kodificējot kolīziju tiesību normas. SPT kā atsevišķa disciplīna nav sena, tā radās tikai XIX gadsimta sākumā. Taču ar SPT problēmām juristi nodarbojās jau sen, piemēram, ar problēmu, kādas valsts materiālo tiesību normās jāpielieto tiesību attiecībās ar ārvalsts elementa līdzdalību. Likumu kolīziju jautājumi kļuva par aktuālu problēmu viduslaiku Ziemeļu un Centrālās Itālijas pilsētvalstīs, kur katrā bija savi likumi. Tos papildināja vispārējo un romiešu tiesību normas, kuru uzdevums bija aizpildīt robus vietējos pilsētu likumos. Jau XVIII gs. Ziemeļitālijas pilsētās sāka kodificēt paražu tiesības, kas notika vienlaikus ar tirdzniecības strauju uzplaukumu šajās pilsētās. Līdz ar ko Itaļu juristi sastapās ar problēmu, kuru pilsētu likumus pielietot dažādu valstu likumdošanas kolīziju gadījumos. Tā laika juristu autoritāte bija gan Bībele, gan rakstītās romiešu tiesības. Bet viduslaiku Itāļu juristi noskaidroja, ka romiešu tiesībās nebija nekā noderīga SPT-ām. Tāpēc sāka atsaukties uz Konstitūcijas Justiciāna kodeksa pirmo nodaļu. Taču šī konstitūcija nav uzskatāma par SPT rakstisku avotu. Tā tikai deva pamatu postglosatoru skolas attīstībai kolīziju tiesību jomā.
Itāļu zinātnieks Mančīni ir SPT skolas pamatlicējs viņš par pamatu ņēma st-kās tiesības, balstījās uz st-kā taisnīguma un valsts līdztiesības idejām un nepieciešamību pielietot ārvalstu tiesības pēc vienveidīgiem noteikumiem. Mančīnī nošķīra privātās tiesības no publiskajām tiesībām un uzskatīja, ka pirmās privātās tiesības reglamentē tās valsts tiesības, kuras nācijai persona pieder. Itāļu skola pilsonības principu ieviesa ne tikai pilsonības, bet mantošanas tiesībās. Mančīni tiecās unificēt ST līgumus. …
