Nauda izmanto jau aptuveni 7 tūkstoš gadu, un pēc vispār pieņemama viedokļa, skaitās par galveno progresa faktoru, kurš savukārt veicina attīstību naudas sfērā. Mūsdienu apstākļos, naudas formas un veidi, kļuva sarežģītākās, kas apgrūtina naudas izpēti, un noved pie strīdam par naudas jēdzienu. Tas kavē optimālos veidus, kā pārvaldīt naudas plūsmu. Tāpēc naudas izpēte nes ne tikai teorētisko, bet arī praktisko vērtību.
Nav precīzi zināms, kad un kur radās pirmā nauda. Viss senākām atsaucēm par naudu ir aptuveni 4500 gadu. Ķīlu raksti uz māla flīzes no Mezopotāmijas (mūsdienu Irākas dienvidos), stāsta, par maksājumu veidu ar nosacītu sudraba mēru. Vēlāk daudzās senās valstīs metāls ar nosacītu svaru, izpildīja naudas funkciju, kas noveda pie monētas rašanu.
Galvenais cēlonis papīrnaudas ieviešanai būtībā bija izejvielu trūkums metāla monētu izgatavošanai. Pirmoreiz papīrnauda parādījusies VII gadsimtā Songu dinastijas laikā Ķīnā, bet ap 960. gadu Ķīnā pirmoreiz tika izdota vispārējā apritē ieviesta papīrnauda, kas sākotnēji tika segta ar metālu uzkrājumiem un kuru lietojums tika teritoriāli un arī laika ziņā ierobežots, līdz Jaunas dinastijas laikam šie ierobežojumi tika atcelti metālu trūkuma dēļ (tika ieviesta nesegta nauda).
Eiropā pirmās banknotes izdeva Stokholmas Banka, mūsdienu Zviedrijas bankas priekštece, 1660. gadā, taču 1664. gadā bankai pietrūka monētu papīrnaudas segšanai, tāpēc banka pārtrauca darbību. 1690. gadā tika izdota pirmā papīrnauda Ziemeļamerikā Masačūsetsā,
Tas, ka papīrnauda bija ļoti viegli izgatavojama, tās izdevējiem - bankām, valstīm utt. - radīja kārdinājumu dažādās krīzes situācijās (karu vai revolūciju laikos) laist apgrozībā naudu, ko nesedza ne dārgmetāli, ne citas vērtības. Tas izraisīja ne tikai milzīgu inflāciju, bet arī neapmierinātību ar papīrnaudu un neuzticību tai. Šādu naudu izdeva, piemēram, Franču revolūcijas, ASV pilsoņu kara (konfederātu štatos), Pirmā pasaules kara laikā.
Drīz vien tika ieviesta arī ar zeltu vai sudrabu nesegta nauda. Pirmoreiz lielos mērogos tas notika Francijā XVIII gs. sākumā (lai arī ir ziņas, ka Ķīnā papīrnauda parādījusies jau daudzus gadsimtus iepriekš).
1971. gadā ASV pilnībā pārgāja uz nesegtu naudu. Šajā laikā daudzu ekonomiski attīstīto valstu valūtas bija piesaistītas ASV dolāram, un tas nozīmēja, ka liela daļa rietumu pasaules valūtu ar šo soli kļuva par nenodrošinātu naudu. …
