Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:108189
 
Vērtējums:
Publicēts: 26.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
Valsts budžeta deficīta ekonomiskā būtība    4
Valsts budžeta struktūra un dinamika Latvijā    13
2.1  Fiskālās politikas mērķi Latvijā    19
  Secinājumi un priekšlikumi    25
  Izmantotā literatūra un avoti    27
Darba fragmentsAizvērt

Valsts funkciju nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu avots ir iedzīvotāju un uzņēmēju nodokļu un ne nodokļu maksājumi. Šos līdzekļus saņem gan valsts, gan pašvaldību budžeti, un tie nepieciešami iedzīvotāju izglītības, veselības aprūpes un valsts aizsardzības nodrošināšanai, valsts dzīvojamo māju uzturēšanai, valsts iestāžu komunālajiem un darba algas maksājumiem, kā arī pabalstu izsniegšanai iedzīvotājiem [2.1].
Valsts izdevumi bieži vien pārsniedz ieņēmumus, radot budžeta deficītu. Tā segšanai valdības izlaiž dažādus iekšējā un ārējā aizņēmuma vērtspapīrus, izmanto banku un starptautisko organizāciju aizdevumus. Relatīvi liels un augošs parāds var būt nopietns slogs valsts budžetam, kā arī negatīvi ietekmēt valsts sektora un visas tautsaimniecības attīstību. Ja izdevumi valsts parāda apkalpošanai aug straujāk nekā nodokļu ieņēmumi, tad mazāk līdzekļu var atvēlēt valsts tiešo funkciju finansēšanai. Šo izdevumu samazināšana ne vienmēr ir iespējama un mērķtiecīga, tādēļ jāpalielina nodokļi un/vai jāsamazina izdevumi. Straujš aizņēmumu pieaugums iekšējā tirgū parasti sadārdzina kredītus, no kā cieš visa tautsaimniecība. Tas ir pietiekami, lai budžeta deficīta apjomu un tā izmaiņas uzskatītu par vienu no svarīgākajiem valsts attīstības rādītājiem [2.1].
Pēc Dž. M. Keinsa domām, valsts budžeta deficīta likvidēšana vai cīņa ar inflāciju ne vienmēr jāuzskata par prioritāro mērķi. Ja ir ekonomiskā lejupslīde vai krīze, ražošanas apjoma pieaugums jāveicina ar jebkurām metodēm. Budžeta deficītu nevar pārvarēt, nesamazinot valsts izdevumus un neriskējot vēl vairāk samazināt ražošanu. Jāņem vērā, ka valdības izdevumi sava aparāta vajadzībām neveicina tautsaimniecību.
Ekonomiskās krīzes apstākļos valdības izdevumu un kopējā pieprasījuma stimulēšanas politika ir nepieciešama jebkurā gadījumā, neraugoties uz budžeta deficīta pieaugumu. Jāņem vērā, ka valsts izdevumu pieaugums neizraisa automātisku deficīta palielināšanos tādā pašā apmērā, jo, nemainoties nodokļu likmēm, ražošanas apjoma palielināšanās kompensē daļu valsts izdevumu.
Realizējos fiskālo politiku, valsts izmanto arī nodokļu sistēmu. Mainot nodokļu likmes, var panākt tādu pat efektu kā manipulējot ar valsts izdevumiem. Nodokļu pazemināšana palielina patēriņu un investīcijas, tātad pieprasījumu kopumā, bet paaugstināšana – to samazina [2.1].…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1123303
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties