Garajā reālistiskajā stāstā „Nellija” Fallijs ciniski propagandē netikumus, it īpaši prostitūciju. Romāna sižets norisinās Pēterburgā. Galvenais varonis, Ludis Laidiņš, „kas kādā ievērojamākajā aptiekas preču veikalā jau trešo gadu darbojās par mācekli un apdzīvoja iekšpilsētā kāda ceturtā stāva istabeli”1, ir nenobriedis gan fiziski, gan garīgi, jo „viņš bija bārenis, bāru namā audzināts”2. Viņš ir paraugpilsonis- punktuāls, darba cienītājs, mīlēja vientulību („Un vientulība nekad viņam nelikās tik pretīga, tik nospiedoša (..)”3), apzinīgs, atšķirībā no viņa mīļotās Nellijas, bijušās prostitūtas, kas spēj dzīvot tikai tagadnei, nekā Ludis- arī nākotnei. Abi ir absolūti pretstati, kas īpaši spilgti tiek parādīts darba sākumā, bet ir manāms arī stāsta gaitā.