Es lepojos ar sevi, savu pagalmu, savu pilsētu, savu novadu un visbeidzot ar savu valsti kopumā. Es lepojos ar mūsu latviešu senčiem, kas neskatoties uz citu zemju agresiju, ir spējušu noturēt mūsu valodu dzīvu un tik skanīgu, ka tā atbalsojās ne tikai mūsu zaļajā, ar skaistu dabu apveltītajā zemē, bet arī visā plašajā pasaulē!
Šajā zemē ir kaut kas neskarts, kaut kas dzīvs un valdzinoši vienkāršs, kas mums šķiet pilnīgi pašsaprotams, bet citām zemēm tas jau ir zudis. Tie ir meži, kas elpo mums līdzi, tās ir upes, kas tek paralēli mūsu mūžiem, tā ir aramzeme, kas dod mums maizi, tas ir plašo lauku svaigais gaiss, kas ļauj mums augt lieliem un pamanāmiem uz Eiropas fona! Ir daudz skaistu vietu Latvijā, kurās man, kā latvietim, ik pa laikam gribās atgriezties, sajust tās, un sajusties piederīgam tām.
…
