| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Fiziskas un juridiskas personas raksturojums | 4 |
| 1.1. | Fizisku un juridisku personu tiesības | 4 |
| 1.2. | Juridiska persona | 5 |
| 1.3. | Fiziska persona | 8 |
| 2. | Fiziskas un juridiskas personas savstarpējās tiesiskās attiecības | 10 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 14 |
Secinājumi
Tiesību subjekti tiek iedalīti fiziskās un juridiskas personās, kur fiziska persona ir indivīds (cilvēks), bet juridiska persona – apvienība (cilvēku grupa). Kā fiziskai tā juridiskai personai jāievēro LR tiesību aktu normas. Valstij, pildot arbitra un aizsargājošo funkciju jāpalīdz uzturēt attiecības starp fiziskām un juridiskām personām un jāaizsargā tās jomās, kur tās pašas sevi aizsargāt nevar.
Sabiedriskā un individuālā tiesiskā apziņa rada pamatu arī juridiskas vai fiziskas personas saimnieciskās darbības likumībai vai pretlikumībai.
Juridiskas personas ir fizisku personu veidotas organizācijas, kam tiek piešķirtas noteiktas tiesības un statuss - pilnsabiedrība (PS), komandītsabiedrība (KS), sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrība (AS). PS un KS ir personālsabiedrības, kuru biedru atbildība pret kreditoriem ir neierobežota vai daļēji ierobežota. SIA un AS ir kapitālsabiedrības, kuru dalībnieku atbildība pret kreditoriem ir pilnībā ierobežota ar sabiedrības mantu.
Kapitālsabiedrība (AS, SIA) no personālsabiedrības (KS, PS) atšķiras ar to, ka kapitālsabiedrībai ir ar likumu noteikts minimālais pamatkapitāls un tās dalībnieku atbildība ir pilnībā ierobežota ar sabiedrības mantu.
Fiziska persona ir jebkurš cilvēks. Cilvēks fiziskas personas statusu iegūst piedzimstot. Tāpat kā juridiska persona arī fiziska persona var veikt saimniecisko darbību kā saimnieciskās darbības veicējs vai komercdarbību kā individuālais komersants.
Starp fizisku un juridisku personu var pastāvēt dažāda veida tiesiskās attiecības, piemēram, darba tiesiskās attiecības, klienta un pārdevēja/pakalpojuma sniedzēja attiecības un juridiskas personas pārstāvniecības attiecības.
Katru no šiem attiecību veidiem regulē dažādi likumdošanas akti: darba tiesiskās attiecības pamatā regulē Darba likums, Darba aizsardzības likums, Darba strīdu likums un juridiskas un fiziskas personas savstarpējs darba līgums; klienta un pārdevēja/pakalpojuma sniedzēja attiecības pamatā regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums; juridiskas personas pārstāvniecības attiecības pamatā regulē Komerclikums. Tāpat uz visām šīm attiecībām attiecas arī Civillikums, Krimināllikums un citi LR likumdošanas akti.
…
Latvijas likumdošanā un tiesiskajā vidē pastāv fiziskas un juridiskas personas, kurām ir atšķirīgas tiesības, pienākumi un formas. Galvenā atšķirība starp juridisku un fizisku personu ir atbildības apmērs pret kreditoriem. Tāpat uz juridisku un fizisku personu attiecas atšķirīga nodokļu politika. Tomēr nedz juridiskas, nedz fiziskas personas statuss neatbrīvo tās no LR tiesību aktu ievērošanas. Valsts likumdošana un nodokļu politika kā juridiskas tā fiziskas personas var ietekmēt gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi. Tomēr no likumdošanas un politiskās stabilitātes valstī visvairāk atkarīgas tieši juridiskas personas un to saimnieciskās darbības rezultāti. Šī darba mērķis ir raksturot fiziskas un juridiskas personas un to attiecības.
