Secinājumi
1. Reliģija – sabiedriski vēsturiska izglītība – viens no svarīgākajiem cilvēces sociālajiem institūtiem.
2. Ar industrializācijas ieviešanu baznīcas zaudēja savu lielo ietekmi.
3. E. Djurkheims un M. Vēbers bija galvenie reliģijas pētnieki sociologijā.
4. Reliģija ir vispasaules sociālais institūts, kurš ietver sevī vairākus tūkstošus reliģisko ticējumu veidus un formas.
5. Reliģija var būt sadalīta kategorijās dažādos veidos atbilstoši īpašām ticības raksturojumam un kādā veidā reliģiskās grupas tiek organizētas.
6. Reliģija bieži vien nosaka politisko darbību un kārtību.
7. Dievišķīgums ir nekas cits kā transformēta un simboliski izprasta sabiedrība.
8. Galvenais reliģijas mērķis ir normatīvu ietekme uz tās locekļiem, noteiktu mērķu, vērtību un ideālu izveidošanu.
9. Reliģija var kalpot par sociālā konflikta cēloni.
10. Reliģijai vienmēr ir bijusi pastāvīga konservatīva ietekme uz sabiedrību.
11. Reliģija var būt cēlonis karam.
12. Grūti pārvaramās situācijās dzīvē cilvēkiem nepieciešams ticēt kādā pārdabiskā parādībā vai spēkā.
…
