Arī pats Kristus, mirdams, kad tika sists krustā, pauda vislielāko žēlsirdību pret cilvēci, kas arī visas kristīgās sabiedrības domāšanā ieviesis ideju par sevis ziedošanu kā augstāka, svarīgāka vārdā. Par vienu no nozīmīgākajiem žēlsirdības kā ziedošanās piemēriem Latvijas vēsturē varētu minēt kaujas 20. gadsimta pirmajā pusē, jo karavīri cīnījās patriotisma jūtu vadīti, kas arī bija viens no faktoriem, kas izveidoja Latvijas valsti – šeit vēlreiz pausts tēzes „svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlsirdību” patiesums. Uzskatu, ka arī 21. gadsimtā cilvēki ir gatavi līdz nāvei cīnīties un aizsargāt to, ko mīl, kas ir ļoti žēlsirdīga rīcība.
Acīmredzami, ka gandrīz visur mūsdienās redzam šo frāzi no Kalnu sprediķa, jo žēlsirdība vēl aizvien, otrajā gadu tūkstotī, ir ļoti nozīmīga īpašība. Mūsdienu žēlsirdības izpausmes gan ir nedaudz atšķirīgas no seno laiku žēlsirdības izpausmēm, jo laiki un viss ar tiem saistītais (izgudrojumi, sabiedrība, politiskā iekārta) ir krasi izmainījies. Tomēr cilvēks aizvien ir gatavs gan dot, gan pārvarēt aizspriedumus pret citiem, gan ziedot sevi kā svarīga vārdā, kā jau to bija teicis Jēzus Kristus.
…
