6. Lasot romānu, var gūt vairākas atziņas:
1) Dažkārt liekas, ka labāk būtu bez cilvēkiem, kas tevi bar, izrīko, sadusmo, bet katram cilvēkam tomēr ir vajadzīgs kāds, ar ko runāt, pavadīt laiku kopā: „Ir labi, ka tev vēl ir kāds cilvēks, kas tevi gaida.”
2) „Kad vairs nekā nav palicis par ko smieties, tomēr ir vēl izeja: var smieties pats par sevi.” Vienmēr ir īstā izeja.
3) Idejām ir nāvīgs spēks, kad tās rodas. Cilvēks par katru cenu grib to īstenot.
4) Nevar paredzēt, kas notiks rīt vai vēlāk. Pārmaiņas ir neatņemama dzīves daļa, tāpēc ir labi sevī un otrā atrast to brīdi, kad arī „svešumā nav svešuma”.
5) Nevajag paturēt sevī negatīvās emocijas, jo tās sakrāsies iekšienē un tāpat kādreiz vērsīsies uz āru. Arī Viktors bieži domāja vienatnē un klusībā. Viņš, protams, varētu izgāzt savas dusmas, izkliegt negatīvo un pateikt Selgai visu, ko domā par viņas divkosību. Bet viņš tā nedarīja: „Visu, ko Selga saka, es noklausos lielā mierā, bet viņas vārdi manā dziļumā dun kā smagi belzieni un mana miera kārta paliek arvien plānāka un plānāka”.
…
