Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.04.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Teātra attīstība Senajā Romā', 1.
  • Referāts 'Teātra attīstība Senajā Romā', 2.
  • Referāts 'Teātra attīstība Senajā Romā', 3.
  • Referāts 'Teātra attīstība Senajā Romā', 4.
  • Referāts 'Teātra attīstība Senajā Romā', 5.
  • Referāts 'Teātra attīstība Senajā Romā', 6.
  • Referāts 'Teātra attīstība Senajā Romā', 7.
  • Referāts 'Teātra attīstība Senajā Romā', 8.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Teātra attīstība senajā Romā    3
  Plauts ( ap 254. – 184. g. pirms m. ē.)    4
  Terencijs ( ap 185.-159. g.)    6
  Secinājumi    8
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
„Plauta valoda ir ļoti gleznaina, bagāta ar aliterācijām un vārdu spēlēm.” Cicerons, jūsmodams par Plauta stilu, izteiciens, ka Plauts atviedojis dzīvo valodu, ko runājuši īstie romieši. Kāds senatnes filologs teicis: „ja mūzas būtu gribējušas runāt latīniski, tās būtu runājušas Plauta valodā.”
„Plauts ir komiskāks par Terenciju, bet Terencijs ir pārāks rūpīgā un dziļā raksturu veidojumā;...”
Terencijs raksta nevainojamā latīņu valodā. Jūlijs Cēzars, atzīmēdams viņa lugās spēcīga komisma trūkumu slavē komediogrāfa tīro valodu un sauc viņu par „Pusmenandru”.
Terencija komēdiju labi tvertie raksturi un humānās idejas atbilda romiešu virsotnes gaumei. Slaveni kļuvuši kādas viņa komēdijas personāža vārdi: „Es esmu cilvēks, un nekas cilvēcīgs man nav svešs.”

Autora komentārsAtvērt
Atlants