Nikotīns ir tabakas (Nicotiana tabacum) lapu un sēklu alkaloīds, kas viegli uzsūcas caur gļotādu un nebojātu ādu, nikotīns ir stipri indīgs, tāpēc medicīnā to nelieto. Smēķēšanas laikā nikotīns uzsūcas no dūmiem un sākumā ierosina CNS, vēlāk to nomāc.
Pētījumi rāda, kā nikotīnam ir plašie neirofizioloģiskie efekti. Nikotīns iedarbojas uz nucleus accumbens (Nacc) atalgošanas-labsajūtu sistēmu. Paaugstina dopamīna līmeni atalgošanas ķēdē. Šī reakcija ir līdzīga arī citiem narkotiskam vielam. Dopamīns veicina patīkamu, laimīgu sajūtu rašanos.
Noskaidrots, ka nikotīns izraisa divfāzisku reakciju. Nikotīns mazās devas stimulē, bet lielas devās bloķē nAch receptorus. Noskaidrojās, ka nikotīns ietekmē arī impulsu pārvadīšanu no nerva uz muskuli. Lielas nikotīna devas paralizē muskuļu sistēmu.
Ieejot asinsritē, nikotīna nekavējoties stimulē virsnieres serdi un atbrīvo hormonu – adrenalīnu. Adrenalīns stimulē centrālo nervu sistēmu un palielina asinsspiedienu (sašaurina asinsvadus), samazina gremošanas sulas produkciju, palielina psihisko reakciju ātrumu, palielina redzes un dzirdes asumu, paaugstina glikozes līmeni asinīs.…
