-
Ojārs Vācietis "Krāces apiet nav laika"
Autora dzejas valoda vispār ir ļoti bagāta. Ikviens dzejolis piesātināts trāpīgām metaforām, personifikācijām , spilgtiem salīdzinājumiem un epitetiem. Šķebba sirds sienā sēž nelikumīgi un bezkaunīgi kā gomindānietis Apvienotajās Nācijās un uzvedas viai godīgi, jo siena plāna kā smēķējamais papīrs ( ‘’Pirms operācijas’’ ), priekšpilsētas migla – sabiedrotais un durvju sargs, kas guļ kā smaga plauksta – šie ir tikai daži no daudzajiem piemēriem. Lūk, vēl viens –
Visi pelni, visas dzīves liesmas,
Dzīves vērmeles un dzīves spirts
Tev ir jāizdzied, jo tās ir tavas dziesmas,
Tās ir tavas, mana dumjā sirds.
Nav šaubu, ka ikkatrā krājuma dzejolī autors patiešām ielicis visu sirdi, tāpēc tas iznācis tik aizraujošs un dzīvi apliecinošs un tāpēc daudz lasīts un tautā iemīļots. Nākošajos krājumos dažbrīd jau pavīd zināma konformisma un varas slavināšanas motīvi, par kuriem autors tiek novērtēts ar komjaunatnes prēmiju un citām valdošās varas labvēlības izpausmēm. Vēlīnajos darbos skaidri jūtama slēpta vilšanās, dzīves vērtību pārvērtēšana, skumjas, rezignācija un dziļi filosofisks skatījums uz dzīvi .Lūk ko autors raksta krājumā ‘’ Antracīts ‘’(1978. )
…
O.Vācieša trešais dzejoļu krājums ‘’Krāces apiet nav laika’’ iznāk 1968. gadā. 27 gadus jaunais dzejnieks ir sava spožā daiļrades ceļa sākumā. Pirmie divi krājumi ‘’ Tālu ceļu vējš’’ (1956.) un ‘’Ugunīs’’(1968)ar pionieru un komjauniešu tematiku vēl samērā skolnieciski, jūtama zināma bērnišķība un trūkst domas dziļuma, radošais rokraksts vēl tikai veidojas, taču skaidri nojaušams, ka sevi pieteicis spožš, daudzsološšs talants.60.-tie gadi latviešu literatūrā ir nosacīts ‘’ vētras un trauksmes ‘’laiks, kas atraisa spārnus veselai plejādei jaunu un talantīgu dzejnieku. O.Vācietis, I.Ziedonis, I.Auziņš, O.Lisovska, M.Čaklais ir tikai daži no spožā dzejas iesaukuma. 60-tie gadi ir t.s. Hruščova atkušņa laiks – Staļina personības kulta atmaskojums, kukurūza un visas tautsaimniecības ķimizācija, Kubas krīze, koloniālās Āfrikas atbrīvošsanās, lepnums un sajūsma par cilvēka pirmo lidojumu kosmosā.