Viduslaiki. Kristietības rašanās, kā arī tās atdzimšana Romā iezīmē jaunas pasaules atklāšanu, jaunas kultūras rašanos un jaunu cilvēka izpratni. Viduslaiku kristietiskās filozofijas pasaules izpratne ir teocentriska (par augstāko realitāti, no kuras ir atkarīgs viss pārējais, tiek uzskatīts Dievs). Kristietība ir viendievība. Vienīgi kristietība apliecina Dievu kā unikālu, pāri pasaulei stāvošu būtību, kas radikāli atšķiras no visas pasaules un neļauj par dievišķo uzskatīt kaut ko citu. Viena no kristietiskās filozofijas pamata atziņām ir radīšanas ideja. Dievs, kā liecina ‘’Vecā Derība’’’ rada pasauli ar savu visvarenā vārda spēku no nekā. Kristietiskais Dievs visu rada pēc savas brīvas gribas, vēlot labu. Dievs ir esamība, kuru neviens nav radījis, viņš pastāv pāri dabai. …
