Daudzas muzeja komunikācijas problēmas ir tādas pašas vai līdzīgas kā citās jomās. Šīs problēmas var būt saistītas ar
Muzeja un apmeklētāju savstarpējo komunikāciju. Svarīga gan tā informācija par muzeju, kas sasniedz apmeklētāju pirms viņš atnāk uz muzeju, gan tas, ko iegūst muzejā. Pazīstama ir situācija, kad apmeklētāja priekšstati par to, kas jāredz muzejā, nesakrīt ar to, ko viņš tur ierauga. Un vai vienmēr jādara viss tikai, lai izpatiktu apmeklētājiem, it īpaši ņemot vērā to, ka dažreiz apmeklētājs, tikai ieraugot rezultātu saprot, ka tas ir tas, ko viņš vēlējies redzēt?
Runājot par mērķauditorijām- iespējams, ka, vēloties izpatikt pilnīgi visiem, rezultātā īsti uzrunāts nejūtas neviens. Vai arī- ja mērķauditorija ir konkrēta, tad muzejs neinteresē pārējiem.
Komunikācija muzejā ietver gan saskarsmi ar eksponātiem, gan dažādus blakusfaktorus- informatīvos materiālus, muzeja darbiniekus, muzeja telpas u.c. Piemēram, dzirdēti pietiekami daudz “šausmu stāsti” par uzraugiem, kas uzbāžas, skaļi runā ar citu uzraugu, ēd, skaļi klausās radio, pavēl, kur jāiet, gaida, kad aizies pēdējais apmeklētājs, nodzēš aiz viņa gaismu u.tml. …
