Pētījums norāda „saistību starp trūcīgumu un grāmatu nelasīšanu”. Tie, kas nelasa, dzīvo trūcīgākos rajonos un to bērnu proporcija, kuri dzīvo trūkumā, ir lielāka, un tie, kas mazāk lasa pārsvarā ir vīrieši, kas jaunāki par 30 gadiem, un viņiem ir zemāks kvalifikācijas līmenis, viņi ir nelaimīgāki un mazāk apmierināti ar savu dzīvi.
Viens respondents – vīrietis, kurš ietilpa 30 – 44 gadu vecumgrupā, stāstīja pētniekiem: „Problēma ir faktā, ka tagad ir 2013. gads nevis 1813. gads. Mums tagad ir elektrība, tā kā mēs varam nopirkt DVD un skatīties televīzoru un darām to aktīvāk nekā lasām grāmatas. Grāmatas ir domātas vecākajai paaudzei, jaunie cilvēki visumā grāmatas nelasa”.
Kopumā, gandrīz piektā daļa no aptaujātajiem pieaugušajiem (18 %) apgalvoja, ka viņi drukātās grāmatas nav lasījuši nekad un 56 % ticēja, ka nākamos 20 gados internets un datori pilnībā aizvietos grāmatas. 27 % respondentu dod priekšroku internetam un sociāliem mēdijiem nekā grāmatu lasīšanai, un šī proforcija cēlās pārsvarā starp 18 – 30 gadus veciem respondentiem.
Kaut gan vairums no tiem, kas lasa regulāri, stāsta pētniekiem, ka tas uzlabo viņu dzīvi, to galvenokārt paziņoja augstāko sociālekonomisko klašu pārstāvji – 85% no AB klasēm teica, ka lasīšana viņiem palīdz justies labi, salīdzinājumā ar 69% no DE.
…
