Pasaules sabiedrība šobrīd politiski sastāv no nacionālajām valstīm. Šis valsts veids attīstījās kopš Franču un Amerikas revolūcijām un tagad sasniedza globālo izplatīšanos. Klasiskās nacionālās valstis Ziemeļeiropā un Rietumeiropā ir izveidojušās jau pastāvošo teritoriālo valstu robežās. Tās bija daļa no Eiropas valstu sistēmas, kura daļēji iezīmējās pēc Vestfālenes miera līguma parakstīšanas 1648. gadā. Runājot par nacionālajām valstīm, sākumā ir jāizprot divi jēdzieni “nācija” un “valsts”.
“Valsts” mūsdienu izpratnē lielākoties attiecas uz varu, kurai pieder gan ārējā, gan iekšējā suverenitāte. Šī suverenitāte telpiskajā līmenī izpaužas caur noteiktu teritoriju( valsts teritoriju), bet sociālajā līmenī tā izpaužas( attiecas) uz iedzīvotāju kopu, kas ir saistīta ar kopējām vērtībām, tradīcijām, vēsturi( vienota valoda reliģija, vēsture), un kuri bieži vien aizņem vienu un to pašu ģeogrāfisko teritoriju.…
