Tādā veidā ar šiem iepriekšminētajiem sasniegumiem jaunlatvieši veicināja latviska gara pamošanos un radīja pierādījumus, ka latviešu tauta nebūt nav sliktāka par citam tautām – latviešu valodā var rakstīt skaistus, sarežģītus literārus darbus, var dziedāt, latviešu nacionalitātes cilvēki lieliski spēj strādāt apgūtajā jomā. Daļēji šīs idejas turpināja „Jaunā Strāva”, kas jau parādījās 80.gados. Viņi gan jau bija cita – modernāka latviešu paaudze, kas neskatījās pagātnē, bet lūkojas nākotnē un mēģināja būt vienā ritmā ar citām Eiropas valstīm, lai būtu tikpat attīstīti.
Es domāju, ka tieši jaunlatvieši ir tie, kas visu aizsāka un kam mums tagad būtu jābūt pateicīgiem, jo sākums parasti ir tas grūtākais, bet viņiem tas izdevās un viņu darbu turpināja jaunā paaudze „Jaunās Strāvas” veidā ar Raini un Aspaziju priekšgalā un savu laikrakstu „Dienas Lapa”. 1986.g. pēc Helsinku konvencijas noslēgšanas tauta sākumā visai pasīvi noreaģēja uz pavērušos iespēju iegūt neatkarību, bet atradās tādi, kas bija gatavi darboties un atgādināja par priekšteču sasniegumiem, kas kļuva par iedvesmu trešajai atmodai, jo bija radīts tas, ko nevar aizmirst.
…
