Organizāciju ir pieņemts apskatīt kā jebkuras sistēmas, kurai piemīt iekšējā daļu sakārtotība, svarīgāko raksturojumu. Organizācijas svarīgākā pazīme – ar kopīgām interesēm saistītu un orientētu uz personīgu un vispārēju organizācijas mērķu sasniegšanu cilvēku kopīga darbība.
Iemesli, kāpēc cilvēki apvienojas organizācijās, ir acīm redzami. Bez organizatorisku jautājumu risināšanas vadības process nav iespējams. Nesakārtota darbība tiek limitēta ar katra personīgām spējām. Cilvēku mijiedarbība veicina organizācijas veidošanos, vairākkārt palielina tās radošo potenciālu, maksimāli lietderīgi izmantojot visus resursus.
Organizācija ir apskatāma kā sociālā grupa, kuras struktūras pamatā ir darba sadalījums, kas ir specifisks katrai atsevišķai organizācijai. To var raksturot kā augsti organizētu struktūru sociālo grupu, kuru kopīgā darbība ir orientēta uz vispārēji nozīmīgu un saskaņotu mērķu sasniegšanu.
Organizācijas svarīgākā problēma ir vadības racionālās organizatoriskas struktūras jeb sistēmas izvēle. Jebkuras vadības sistēmas veiksmīga funkcionēšana un attīstība būtiski atkarīga no tās organizatoriskās struktūras zinātniskā pamatojuma. Vadības struktūra ir vadības aparāta apakšnodaļu sastāvs, to specializācijas un mijiedarbības formas, kas nosaka to saistības attiecības kā pa vertikāli, tā arī pa horizontāli. …
