Čaks tiek dēvēts par pilsētas dzejnieku, ielas puiku. Par to es varēju pārliecināties pati lasot viņa dzejoļus. Viņam piedēvētais NOSAUKUMS attaisno sevi ar uzviju. Lasot dzeju likās, ka es staigāju tos pašus bulvārus un redzu savu atspulgu tajās pašās netīrajās peļķēs, kurām garām gājis dzejnieks. Brīžiem metās šķērmi no aprakstītā, viss likās taustāms un reāls, bet tajā pašā laikā skaists. Čaks ir Dzejnieks, kura darbi liks uz pilsētu caur pelēki putekļainā dzīvokļa logu skatīties citādi. …
