Sākotnēji, ar Staļina nākšanu pie varas 1929. gadā, mākslinieki iemantoja lielāku uzmanību, bet šī uzmanība bija bīstama. Šajā laikā mūzika un māksla tika cenzēta, neskatoties uz to, cik atzīti un talantīgi bija mākslinieki – gan viņi, gan viņu darbi tika sodīti, ja tie neatbilda prasībām. Arī literatūra un rakstniecība bija pakļauta ideoloģiskajam teroram, jo bija grūti atrast dzejnieku, kurš kaut reizi nebūtu apdziedājis Staļinu. Visas jomas tika kontrolētas, cilvēki – gan vīrieši, gan sievietes – tika sodīti, neskatoties uz to vai viņi ir vainīgi, vai nē.
Tāpat t.s. „nacionālo operāciju” darbības rezultātā arestēja arī kultūras darbiniekus, žurnālistus, skolotājus, kolhozu, amatnieku arteļu un kooperatīvo uzņēmumu darbiniekus. Cilvēkus apsūdzēja spiegošanā, diversiju plānošanā, pretpadomju un nacionālistiskā darbībā.
4. Baiļu loma terorā – kā tas funkcionē?
Lielā terora laikā cilvēki palika nomodā un gaidīja, kas notiks. Pastāvēja nemirstīgas bailes. Tolaik daudz ļaužu vienkārši gaidīja savu arestu jeb „savu kārtu”. Viņi sakravāja koferi un turēja to pie gultas, lai būtu gatavi, kad klauvēs pie durvīm.
…
