IEVADS
Šī tēma Latvijā ir ļoti aktuāla, tāpēc, ka biežākais nāves cēlonis sievietēm ir krūts vēzis. Pēdējos 10 gados saslimstība ar piena dziedzera vēzi palielinājusies par 20,5 %. Statistikas dati liecina, ka saslimšana ar krūts vēzi pieaug.
Pasaulē ar krūts vēzi saslimst viena no astoņām – deviņām sievietēm, taču Latvijā 1 no 10 – 11 sievietēm un vēl aizvien vismaz puse sieviešu vēršas pie ārsta, kad slimība jau ir 3. un 4. stadijā
Kā gan tas var būt, ja zinātne medicīnas nozarē ir daudz paveikusi? Pētot, atklājot, radot jaunas teorijas par vēzi, un tomēr no vēža mirst ārkārtīgi daudz cilvēku. Šī ļaunā slimība tikai turpina pieaugt Latvijā, kā arī visā pasaulē.
Unikāli ir tas, ka cilvēce pati ir radījusi vidi un apstākļus (piemēram, paaugstināts radiācijas līmenis, piesārņots gaiss, smēķēšana, alkohols, nepilnvērtīgs uzturs mazkustīgs dzīves veids, stress, utt..), kuru ietekmē tiek izraisīta un attīstās šī slimība.
1.VĒŽA ŠŪNU VEIDOŠANĀS MEHĀNISMS
Zinātnieku pētījumi liecina, ka šūnas iedzimto īpašību nesēja – dezoksiribonukleīnskābe (DNS) – vēža šūnā salīdzinājumā ar normālo šūnu ir mainīta. Pārmaiņas vēža šūnas DNS izraisa cita sastāva ribonukleīnskābes (RNS) veidošanos, kas savukārt atbild par mainītu olbaltumu sintēzi. Kā zināms olbaltumvielas ir visu šūnu galvenā struktūras sastāvdaļa. Pierādīts, ka vēža šūnas ļaundabīgajām īpašībām progresējot, pārmaiņas RNS struktūrā pastiprinās.
…
