Viņš nodzīvoja savu dzīvi vienā pilsētā, vienā ielā. Pieredzēja gan priekus, gan bēdas, gan vilšanos un mīlestību. Viņš mīl pilsētu ar tās trūkumiem un nepilnībām. Mēs izjūtam mīlestību pret tik daudz lietām un cilvēkiem, bet vai mēs izjūtam mīlestību pret pilsētu, kurā esam dzimuši vai auguši? Parasti, kad kaut ko stāstam, tad cenšamies pielikt vēl kaut ko klāt- „izpušķot”, modernizēt, izdaiļot. Čaka dzejā viss ir pateikts tieši. Ja viņš redz krogu vai klaidoni, tad arī viņš par to raksta. Protams, tas nenozīmē, ka viņš Rīgu nopeltu.…
