Jāņa Akuraters stāsts „Degoša sala” rakstīts kā atmiņu tēlojums. Smailis Zimza, pēc ilgiem gadiem atgriezies dzimtajā pusē, atceras savu skolas laikus, daudzos piedzīvojumus un pārdzīvojumus, ka arī savu pirmo un nepiepildīto mīlestību – Rūtiņu, viņš cer, ka tas viņam dos spēku: „Varbūt tomēr, varbūt? - sirds gaidīja. Viņa bija pagurusi, viņai spēka vajadzēja, un to tikai no tiem tēliem varēja dabūt. Tikai senu laiku atgriešana bija tas brīnumu avots, kur spēka avots gulēja aizvāzts un dzidri sarkans ka vecs vīns.” Stāstam piemīt romantisma iezīmes, ko papildina daudzie dabas tēlojumi, kas netieši parāda arī paša tēla izjūtas un emocijas.
