Izcilā norvēģu mākslinieka Henrika Ibsena daiļrade spēcīgi ietekmējusi pasaules modernās dramaturģijas veidošanos. Tā valdzina ar asu dzīves uztveri, lieliem ētiskiem ideāliem, ar augstu māksliniecisko meistarību, tēlu dzīvīgumu un patiesīgumu. Ibsena darbi skar problēmas, kas aktuālas katrai tautai, katram cilvēkam. Par savas dzīves un mākslas uzdevumu pats rakstnieks teicis: “Dzīvot – ir karot ar tumsas spoku, kas mums sirdī un smadzenēs mīt; dzejot – spriest tiesu ar stingru roku, pār sevi pašu netaupīt.”
Ibsens dzimis 1828. gada 20.martā Šīnē bagāta kuģu īpašnieka ģimenē. Nākamā rakstnieka atmiņas par tuvāko apkārtni jeb, kā viņš pats saka, pirmais skats pasaulē ir ļoti raksturīgs tai Norvēģijai, kuru viņš vēlāk nesaudzīgi apsūdz savos darbos.
Ibsena tēvs mīl plašu dzīvi un ātri izput. Henrikam agri nākas iepazīties ar nabadzību, pazemojumiem. Ibsenam bija tikai 8 gadi, bet šo pārmaiņu viņš izjuta asi. Mācīdamies skolā, Ibsens pārsteidza skolotājus ar savām spējām, īpaši literatūrā un zīmēšanā, taču par iestāšanos universitātē nevarēja pat sapņot. 15 gadu vecumā viņš kļūst par aptiekāra mācekli kaimiņu pilsētiņā Grimstadē, kur par nožēlojamu algu nostrādā 6 gadus. Te sākas Ibsena literārā darbība. Viņš raksta gan liriskus dzejoļus, gan kodīgas satīras un zīmē karikatūras. 1848. gadā Eiropā rodas viņa pirmā drāma “Katilīna”.…
