-
Iztēle, tās veidi
Cilvēka dzīvē iztēle izpilda virkni specifisku funkciju:
• Pirmā sastāv no tā lai paradītu patiesību tēlos, un tās būtu iespēja rīkoties ar tiem izpildot uzdevumus. Šī iztēle funkcija saistīta ar domāšanu un organiski tajā iekļauta;
• Otra iztēles funkcija sastāv no emocionāla stāvokļa regulēšanas ar iztēles palīdzību, cilvēks var kaut daļēji apmierināt daudzas vajadzības un noņemt spriedzi;
• Trešā iztēles funkcija saistīta ar tās piedalīšanos brīvas regulācijas, uzziņu procesos un cilvēka stāvokļos, konkrēti uzmanības prāta, runas emocijām, attieksmi. Ar mākslīgi izsaukto tēlu palīdzību cilvēks var pievērst uzmanību vajadzīgiem notikumiem. Ar tēlu starpniecību viņš saņem iespēju pārvaldīt izteikumus atmiņu, attieksmi;
• Ceturtā iztēles funkcija sastāv no rīcības plāna formēšanas iekšķīgi – spēja veidot tos prātā, manipulēt ar tēliem.
• Piektā funkcija – rīcības plānošana un programmēšana, programmu sastādīšana, viņu pareizības vērtēšana, procesa realizācija [2].
I.Puškarevs, aplūkojot smadzeņu funkcionālās asimetrijas veidošanās īpatnības, norāda uz iztēles atbilstību zemapziņas jeb labās puslodes funkcijām. …
Aristotelis (384.-322.g.p.Kr.d.)(Ziemeļgrieķija) pirmais izteica atziņu par cilvēka iztēli, „fantāziju” kā sajūtu un domāšanas starpprocesu. Aristotelis izteica pieņēmumu, ka, balstīti uz asociācijām, tēli un priekšstati var savienojoties veidot jaunus tēlus un priekšstatus. Salīdzinot iztēles un domāšanas procesus, viņš nonāk pie domas, ka iztēle ir domas materiāls, bet ne pati doma [6; 10]. Iztēle - psihisks process, priekšmetu tēlu veidošana, situāciju, apstākļu, kurus ar esošām zināšanām cilvēks pielieto jaunā sakarībā [2; 9; 11]. Tātad, tas ir process kur uz veco tēlu pārstrādes pamata veidojas jauni tēli. Iztēles process sākas problēmsituācijās, kur ir daudz nenoteiktības. Parasti iztēle apsteidz domāšanas procesu, tā dod gala tēlu, rezultātu, ko mēs gribam, bet domāšana detalizēti atspoguļo visu šī tēla realizācijas ceļu cilvēka darbībā [3]. Iztēle – spēja attēlot iztrūkstošu un reāli neesošu objektu, turēt viņu apziņā un domās, manipulēt ar to. Iztēles process raksturīgs tikai cilvēkam un ir tā darbības nepieciešams nosacījums, jo, iekams cilvēks sāk darboties, tas vispirms priekšstata, kas un kā jādara. Iztēles dalīšana aktīvā un pasīvā ir nosacīta. Produktīva (radoša) iztēle. Reproduktatīva (atveidojoša) iztēle. Cilvēka dzīvē iztēle izpilda virkni specifisku funkciju. Iztēles pētījumi ir saistīti ar cilvēku vēlēšanos izprast kreativitāti un jaunrades procesu.
