Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.10.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Psihotehniķis Rūdolfs Drillis un Latvijas sporta medicīna', 1.
  • Referāts 'Psihotehniķis Rūdolfs Drillis un Latvijas sporta medicīna', 2.
  • Referāts 'Psihotehniķis Rūdolfs Drillis un Latvijas sporta medicīna', 3.
  • Referāts 'Psihotehniķis Rūdolfs Drillis un Latvijas sporta medicīna', 4.
  • Referāts 'Psihotehniķis Rūdolfs Drillis un Latvijas sporta medicīna', 5.
  • Referāts 'Psihotehniķis Rūdolfs Drillis un Latvijas sporta medicīna', 6.
  • Referāts 'Psihotehniķis Rūdolfs Drillis un Latvijas sporta medicīna', 7.
  • Referāts 'Psihotehniķis Rūdolfs Drillis un Latvijas sporta medicīna', 8.
  • Referāts 'Psihotehniķis Rūdolfs Drillis un Latvijas sporta medicīna', 9.
  • Referāts 'Psihotehniķis Rūdolfs Drillis un Latvijas sporta medicīna', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Kad R.Drillis sāka interesēties par sportu un ar to saistītām zinātniskām problēmām? Man šķiet (tas ir tikai mans pieņēmums):
1) tas varēja jau būt 20-to gadu sākums, kad viņš strādāja Rīgas 2. Valsts ģimnāzijā par fizikas skolotāju. Šai skolā darbojās Latvijas fiziskās izglītības institūts, un tā programās liela vieta bija ierādīta sporta medicīnas jautājumiem. (Institūta sakarā jātzīmē, ka interesējoties par Rūdolfa Driļļa darbību saistībā ar sportu, nācās secināt, ka, acīm redzot, dažos sporta vēstures apskatos ieviesusies neliela kļūda, kas radusies uzvārdu rakstības nelielas atšķirības dēļ (Drillis un Dille), kā arī abu šo uzvārdu īpašnieku zināmā saistība ar fizisko kultūru un medicīnu Latvijā. Tā divos sporta vēsturei veltītos izdevumos lasāms, ka Izglītības ministrija 1920. g. nodibināja Fiziskās audzināšanas sekciju un sāka organizēt kursus, kas izveidojās par privātu Latvijas fiziskās izglītības institūtu, kura pirmais vadītājs bija M. Krūze, bet drīz to pārņēma Dr. R. Drillis (Čika, Gubiņš, 1970. Latvijas sporta vēsture, 26. lpp.; Kehris Ē., Ķīse A., Forands I., Vītola A., 1994. Latvijas sporta vēsture. 39. lpp.). Taču citos izdevumos (Ošiņš I., 1991. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai 70 gadi; Upeniece I., 2000. Fiziskā audzināšana Latvijā (19. gs. vidus – 1940. g.); Nedēļa, nr. 10, 1922.g., 13. lpp.) teikts, ka no M. Krūzes institūta vadību pārņēmis Dr. Jēkabs Dille – tātad, pavisam cits cilvēks. Institūts darbojās līdz 1924. g., to pēc 2-gadīga kursa beidza 50 audzēkņu, iegūstot fiziskās audzināšanas skolotāju tiesības ģimnāzijā un speciālskolās. Mūsu muzeja bibliotekā nonākušas zināms daudzums šā institūta bibliotēkas grāmatu, kas veltītas fiziskās kultūras un sporta medicīnas jautājumiem.)
1)Nākošais – 2) Rūdolfa Driļļa rediģētajā Ilustrētajā žurnālā Laiks, 1924. gada nr. 8 – 118.lpp. redzams attēls Kustību fotografijas ar R.D. paskaidrojumiem. Piemēram – “Lai aprēķinātu, cik liels darbs tiek padarīts cilvēkam jeb dzīvniekam kustoties, tad noteikti jāzin, kā pārvietojas atsevišķas ķermeņa daļas un vietas. No uzņēmumiem ar matematisku aprēķinu palīdzību Marey’am izdevās atvasināt visai svarīgus cilvēka kustības likumus.”…

Autora komentārsAtvērt
Atlants