Pēc Romas valsts bojāejas vienas valsts vietā izveidojās vairākas, pavājinājās pilsētu ekonomiskā loma. Tas sašaurināja ekonomiskos sakarus. Impērijas sabrukums uz laiku slēdza tirdzniecības ceļus ar Austrumu zemēm. Tā kā muižniekiem amatniecības izstrādājumus izgatavoja zemnieki, tiem nebija vajadzīgi pilsētu amatnieku izstrādājumi un tas vājināja pilsētas.
10.-11. gs. Sākās feodālisma uzplaukums. Tā cēlonis bija ražošanas spēku tālāka attīstība, it sevišķi lauksaimniecībā. Blakus tai attīstījās arī amatniecība. Pieauga virsprodukta apjoms un attīstījās darba sabiedriskā dalīšana. Līdz ar to tālāk attīstījās arī maiņa. Sākot ar 12. gs. Rietumeiropā produktu renti sāka aizstāt naudas rente. Tas spied zemniekus savus l/s produktus realizēt tirgū, lai iegūtu naudu.
Centrālā valsts vara sāka iekasēt nodokļus, kas arī veicināja preču un naudas attiecību un līdz ar to arī pilsētu attīstību. Sākot ar 11. -12. gs., Rietumeiropā atkal pieauga veco Romas impērijas pilsētu loma un blakus tām radās un attīstījās jaunas pilsētas.
Feodālās pilsētas un to loma.…
