Kā jebkuras citas orgānu sistēmas izmeklēšana, arī elpošanas orgānu sistēmas izmeklēšana sākas ar apskati s. inspekciju.
Forma. Izvērtē krūšu kurvja formu – hiperstēniska (ribu loka leņķis lielāks par 90º), normostēniska (ribu loka leņķis ~ 90º) vai astēniska (ribu loka leņķis mazāks par 90º). Krūšu kurvja apskatē nosaka tādus patoloģiskus tipus kā paralītisks, emfizematozs, rahītisks, un c.
Elpošanas tips. Nosaka kāds elpošanas tips dominē – krūšu vai vēdera vai jaukts.
Elpošanas raksturs. Nosaka elpošanas kustību simetriju (vai abu krūšu kurvja pušu kustības ir simetriskas), krūšu kurvja ekskursiju amplitūdu, frekvenci (reizes/minūtē), dziļumu (elpošana dziļa, sekla, virspusēja), ritmu (ritmiska/aritmiska). Nosaka patoloģiskus elpošanas tipus, ja tie konstatējami ( Čeina-Stoksa, Biota, Kusmaula un c.)
Pēc inspekcijas, seko iztaustīšanas, jeb palpācijas etaps. Jānosaka sāpīgo punktu esamība, krūšu kurvja rezistence; jāveic fremitus pectoralis pārbaude.
Tālāk seko apklauvēšana, jeb perkusija.
Veic krūšu kurvja perkusiju ar mērķi noteikt perkutorās skaņas – skaidras, dobjas, kastes, timpāniskas, pieslapējuma, kas ir svarīgi dažādu saslimšanu diferenciāldiagnostikā. Tālāk jāveic salīdzinoša perkusija, t.i. vai perkutoras skaņas ir vienādas abās krūšu kurvja perkutējāmās pusēs. Veic krūšu kurvja topogrāfisko perkusiju, t.i. perkutori nosaka plaušu galotņu augstumu un apakšējās robežas.
…
