Tas pats mūsu bērns vien jau ir Raksta I. Plotnieks. Vai nav vienalga- tikko sācis skolas gaitas vai jau sasniedzis pusaudža gadus?
Imants Plotnieks visumā piekrīt šādam viedoklim. Piekrīt tam, ka bērnībā liktajam pamatam ir būtiska nozīme, tomēr I. Plotnieks neiesaka pārāk paļauties uz to, kas jau ir sasniegts, jo, kad klāt pusaudžu gadi, pēkšņi jūsu priekšā var izrādīties pavisam cits cilvēks: maigais un atsaucīgais lolojums kļuvis netaktisks un vienaldzīgs, grūti ierosināms kādai kopīgai darbībai un reizē – ārkārtīgi nevaļīgs, izvairīgs, spējīgs izraisīt konfliktu par vistīrāko nieku. Tāda pārvērtība liek jums sasprindzināt visus spēkus, apbruņoties ar milzīgu pacietību un vienmēr atgādināt sev – manas audzināšanas objekts ir pusaudzis!
Kā raksta Ausma Špona, katram cilvēkam ir raksturīga sava personisko vērtību sistēma. Vērtības veidojās jau agrā bērnībā, pilnveidojas un pārkārtojas visā mūža garumā. Bērna, pusaudža skolas gadi ir vētrainas attīstības un arī vērtības veidošanās laiks. Vērtības veidojas, bagātinoties individuālajai dzīves pieredzei. …
