Johans Gotfrīds Herders (1744-1803) piedzima nelielā Austrumprūsijas pilsētiņā Morungenā, Kēnigsbergas apriņķī. Viņa tēvs bija amatnieks, pēc tam skolotājs vietējā pamatskolā, kurā mācījā arī nākamais filozofs. Astoņpadsmit gadu vecumā ar ārsta Švarca-Erla atbalstu Herders devās uz Kēnigsbergas universitāti. Pēc sava labvēļa ieteikuma Herders sāka studijas medicīnas fakultātē, taču, kad pirmās līķa sekcijas laikā viņš paģība, saprata, ka jāmaina studiju profils. Tad Herders iestājās Teoloģijas fakultātē, kur studēja divus gadus. Vēl bez teoloģijas, viņš apguva laicīgās zinātnes, filozofiju un literatūru. Viņš iepazina Ruso idejas, klausījās jaunā maģistra I. Kanta (1724-1804) oriģinālās lekcijas metafizikā, loģikā, matemātikā un fiziskajā ģeogrāfijā. Pirmskritiskie Kanta darbi atstāja jūtamu iespaidu uz Herderu, īpaši uz viņa natūrfilozofiskajiem uzskatiem. Savā darbā “Vēstules humanitātes veicināšanai” Herders vienpusīgi restaurē Kanta pasniedzēja tēlu, atzīmējot, ka viņa publiskajām lekcijām bija brīvas, patīkamas sarunas raksturs. Starp citām nozarēm Herderu īpaši saistīja estētika un mākslas teorija. Viņš cītīgi apguva angļu valodu, līdz Šekspīru varēja lasīt oriģinālvalodā. …
