Frīdrihs Vilhelms IV
Revolucionārie notikumi Francijā, atbalsojās arī vācu zemēs. Vispirms prasības par politiskām tiesībām, preses brīvību un kopīgu parlamentu tika izvirzītas Vācijas dienvidu un rietumu zemēs.
Berlīnieši sāka celt barikādes, Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms IV bija spiests izvest armiju no pilsētas un apsolīja pieņemt konstitūciju. 1848. gadā 18. maijā Frankfurtē pie Mainas, Pāvila baznīcā darbu sāka parlaments- Nacionālā sapulce. Tai vajadzēja izstrādāt valsts pamatlikumu un izlemt Vācijas apvienošanās jautājumus.
Šī revolūcija cieta sakāvi, liberālā brīvība tika ierobežota, un gandrīz vācu zemēs atcēla konstitūciju.
Revolūcijas sacelšanās
Revolūcija sāka ar sacelšanos Vīnē. K. fon Meternihs bija spiests atkāpties un emigrēt uz Angliju.
Ungārijā arī sākās revolūcija, Ungāri izveidoja armiju ar 100 000 cīnītājiem, atcēla dzimtbūšanu. 1849. gada aprīlī uz īsu brīdi proklamēja Ungārijas republiku.
Pēc revolūcijas arī Austrijas impērijā saglabājās monarhija, ieviesa stingru cenzūru. Vienīgais ieguvums, kas saglabājās pēc revolūcija, bija dzimtbūšanas atcelšana.
…
