1. Par ko ikdienā strādā Jāzepa brāļi?
Visi Jāzepa brāļi, izņemot Benjamiņu, kas vēl ir pārāk jauns, tāpat kā „Ābrams, Izaks, sentēvi un tēvi”, strādā par aitu ganiem, lopkopjiem. Ne tikai Jēkabs, bet arī vairākums Kanaanas iedzīvotāju uzskata, ka „ar zemi nodoties ir sievu darbs. Vīrs ir gans.” Ir zināms arī tas, ka brāļu attieksme pret lopiem bija ļoti nežēlīga. Par to liecina Jāzepa teiktie vārdi:
„Kaut lopus truliem dunčiem
Un priecāties, kad kārpās. Rādu tiem,
Kur cirst, lai nemocās. Tik smejas vien.”
Lugā vairāk tiek aprakstīta tādu brāļu attieksme pret jēriem kā Levija un Simona. „Pat Levijs nemocīja slepus jērus,” saka Jāzeps, atceroties tos gaišos brīžus, kad viņa māte Raele vēl bija dzīva. Kā arī, zinot brāļa asinskāro dabu, Levijs piekodina Simonam: „tu, Simon, kauj!
Tik notecini asins, lai nau grēks.”
2. Kāda ir Jāzepa attieksme pret lopkopja profesiju?
Jāzepam šī profesija šķiet necila, lopkopja darbs – netīrs:
„Es negribu kļūt gans, ne mūžu vadīt
Ar lopiem kopā piesmakušās kūtīs.
Man tīras rokas būs un baltas drēbes…”
Jāzeps atklāti izsaka savu nepatiku pret šo amatu:
„Es negribu būt gans un nemācīšos.
Man netīk jūsu amats.”
Viņam ir nepieņemama brāļu nežēlība pret dzīvniekiem, kā arī lopkopju dzīvesveids:
„...klīst kā zvēri tuksnesī bez mājas
Un alās lien, un būdiņās no lapām:
Kam tēva audu telts jau šķiet vai pils.
Jēls gaļas gabals jums jau kārais kumoss,
Par lēcas virumu dod pirmdzimtību!”…
