Latvija 19.gadsimtā

Dzimtbūšanas atsaukšana Latvijā.
Eiropas austrumos 19. gs. otrajā pusē rūpniecības apvērsuma tempi bija daudz lēnāki nekā Rietumeiropā. To kavēja Austrumeiropas zemju zemnieku atkarība no muižniekiem. Situācija sāka mainīties tikai tad, kad muižnieki saprata, ka dzimtbūšana savu laiku ir nodzīvojusi. 19. gs. visa Latvijas teritorija atradās Krievijas impērijas sastāvā un bija pakļauta Krievijas likumiem. Pirmie par latviešu zemnieku apspiestību sāka runāt Latvijā dzīvojošie progresīvākie vācu muižnieki. Visdedzīgāk pret dzimtbūšanu iestājās Garlībs Helvigs Miķelis (1769-1850). Latviešu zemnieki bija arī neapmierināti ar pastāvošo kārtību, jo pieauga klaušas un nodevas. Zemnieki dumpojās, jo viņiem nebija cerību uz dzīves apstākļu uzlabošanos. 1802 .gadā Kauguru muižas zemnieki atsacījās pildīt klaušas, par to viņi tika sodīti. Cara valdība nolēma izmantot Baltijas guberņas par izmēģinājumu lauku reformām. Brīvlaišana vispirms 1816 .gadā notika Igaunijā, 1817 .gadā Kurzemē un 1819 .gadā – Vidzemē. Latgalē dzimtbūšana palika spēkā līdz 1861 .gadam

Secinājumi.
Latgalē un citās Krievijas guberņās palika spēkā līdz 1961. gadam, bet Kurzemē jau dzimtbūšana nebija spēkā kopš 1817. Gada. Vidzemē- 1819. Gada.
…