Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.07.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Īsziņojums priekšmetā Eiropas darba tiesības', 1.
  • Konspekts 'Īsziņojums priekšmetā Eiropas darba tiesības', 2.
  • Konspekts 'Īsziņojums priekšmetā Eiropas darba tiesības', 3.
  • Konspekts 'Īsziņojums priekšmetā Eiropas darba tiesības', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Kā jebkuru normatīvu dokumentu, tā arī Darba likumu ikkatrs interpretē dažādi, kā arī saskata tajā problēmas un nepilnības.
Pēc Darba likuma 47. panta 1. daļas („Pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu”). No minētās definīcijas izriet, ka darba devējs uz pārbaudes laiku pieņemto darbinieku var atlaist, uzteikumā nenorādot iemeslu. Labi ir, kad darba devēja uzteikuma pamatojums ir saistīts ar neapmierinošiem pārbaudes rezultātiem, kas liecina par to, ka darbinieka spējas, zināšanas, īpašības neatbilst uzticētajam darbam. Šajā gadījumā tiek respektētas darba devēja intereses atrast sev atbilstošu darbinieku.
Diemžēl prakse liecina, ka ne visi darba devēji šīs likumā dotās tiesības (proti, tiesības nenorādīt uzteikuma iemeslu) izmanto godprātīgi, un dažkārt uzteikuma īstenais pamatojums nav saistīts ar darbinieka lietišķajām spējām. Piemēram, Latvijā daudzi darba devēji pārbaudes laiku izmanto, lai izvairītos no darba samaksas paaugstināšanas. Noslēdzot darba līgumu, darbiniekam tiek noteikta pārbaude uz trim mēnešiem un tiek apsolīts pēc pārbaudes paaugstināt darba algu. Darbinieks, protams, cenšas strādāt pēc iespējas labāk, lai sagaidītu lielāku atlīdzību. Taču pārbaudes pēdējā dienā darba devējs līgumu uzsaka, iemeslus nepaskaidrojot (jo Darba likuma 47. pantā minēts, ka darba devējam nav pienākums norādīt uzteikuma iemeslu). Pēc pāris dienām darba devējs noslēdz darba līgumu jau ar citu darbinieku, minot tos pašus solījumus par algas paaugstināšanu pēc pārbaudes. Tādējādi darba devējs izmanto darbaspēku par zemāku samaksu, zinot, ka darbinieki bezdarba apstākļos būs spiesti šādiem noteikumiem piekrist.
Ir arī tādi gadījumi, ka pārbaudes laikā darba devējs darbiniekam nebija izteicis nekādus aizrādījumus, bija apmierināts ar viņa veikto darbu, ko apliecina arī darba devēja izsniegts pozitīvs raksturojums. Taču, neraugoties uz minēto, pēdējā pārbaudes dienā darba devējs līgumu uzteica. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants