«Aiz sajūsmas aizrāvās elpa...» vai «aiz uztraukuma mute kļuva sausa...», vai «no bailēm kļuva aukstas kājas...»– katrs cilvēks vairāk vai mazāk pats savā dzīvē ir izjutis psihes un ķermeņa norišu ciešo saistību.
Tā arī ir psihosomatikas būtība – vienlaicīga procesu norise visā cilvēka organismā kopumā. Procesus, kas notiek ķermenī, tai skaitā smadzenēs, sauc par biodinamiskajiem procesiem, procesus cilvēka psihē – par psihodinamiskajiem procesiem. Tie vienmēr norit paralēli. Visiem cilvēkiem. Cilvēki atšķiras ar to, kurus no šiem procesiem tie izvēlas akcentēt – ķermeniskos vai psihiskos. Šajā gadījumā ar psihiskajiem procesiem, pirmkārt, būtu jāsaprot emocionālie. Psihosomatikas izprašanai emociju lomas izpratne ir īpaši nozīmīga. Cilvēks nemitīgi uztver apkārtējos notikumus un kairinātājus, un uz tiem gan apzinātā, gan neapzinātā līmenī nemitīgi reaģē. Šī reakcija ir adaptācijas spējas pamatā.
Patiesībā varam teikt, ka bieži vien mūs ietekmē ne tik daudz paši ārējās pasaules notikumi, kā mūsu fantāzijas par tiem un par to, kā šie notikumi varētu mūs ietekmēt. Tādējādi ne vienmēr mūsu emocionālā reakcija pasaka ko jaunu par apkārtējo realitāti, – biežāk tā atspoguļo mūsu pašu iekšējo –psihisko realitāti, kuru nosaka kā apzinātās, tā arī neapzinātās pagātnē biežāk pārdzīvotās jūtas. Un tomēr – arī tai mums ir jāadaptējas.…
