Tiesību struktūras primārais elements ir tiesību norma. Tā ir vispārējs noteikums, kas regulē cilvēku uzvedību un rīcību sabiedrībā. Tiesību normas tiek ietvertas tiesību avotos, un tādējādi sabiedrības griba reāli kļūst par tiesībām. Tiesību normas attiecīgi sagrupētas, veido tiesību institūtus (piemēram, pilsonības institūts, valsts dienesta institūts), un, savukārt, sagrupējot kvalitatīvi līdzīgus tiesību institūtus, veidojas tiesību nozares.
Tiesību normas kā pamatelementus ikvienā tiesību sistēmā ir nepieciešams klasificēt noteiktās grupās, lai apjomīgais tiesību normu kopums būtu pārskatāmāks. Tiesību normas veido vienotu sistēmu, kur izmaiņas kādā no elementiem automātiski izsauc izmaiņas citos sistēmas elementos ( piemēram, izmaiņas Civiltiesībās noteikti izsauks izmaiņas jebkurās citās tiesībās). Pastāv dažādi veidi tiesību normu klasificēšanai.
Normu klasificēšana pēc regulējamām attiecībām (priekšmeta), proti, iedalījums nozarēs, ir tiesību sistēmas uzbūves pamats. Šīs nozares ir :
Konstitucinālās tiesības,
Civiltiesības, pēc regulējamām attiecībām (priekšmeta)
Krimināltiesības,
Administratīvās tiesības,
Finansu tiesības,
Vides aizsardzības tiesības,
Darba tiesības,
Civilprocesuālās tiesības,
Kriminālprocesuālās tiesības,
Baznīcas tiesības,
Starptautiskās tiesības.…
