Eiropas Savienības un Krievijas attiecību gaitu būtiski ir ietekmējusi ES paplašināšanās austrumu virzienā bijušo Padomju Savienības un to satelītvalstu virzienā un Krievijas ietekmes samazināšanās šajā reģionā, jo pēc 2004. gada 1. maija ES robeža atrodas pie pašas Krievijas robežas. Turklāt pēc šo jauno dalībvalstu uzņemšanas, it īpaši Polijas gadījumā, šie faktori ietekmē kopējo ES nostāju pret Krieviju. Problemātiskais dialogs ar bijušajām Padomju Savienības republikām un satelītvalstīm liek ES viedoklim sašķelties dažādos jūtīgos tematos kā vēstures skaidrošana un krievvalodīgo minoritāšu tiesības šajās valstīs. Krievija šo ES paplašināšanos uztver saasināti vēl viena aspekta dēļ, jo līdz ar iestāšanos ES, tās dalībvalstis kļuva par NATO dalībvalstīm. Ārējās drošības draudi Krievijai ir padarījusi to uzmanīgu, piemēram, ASV vēlme Polijā un Čehijā vietot pretraķešu aizsardzības vairoga objektus, taču patlaban šis jautājums ir atcelts.
Austrumeiropas valstu, tagadējo ES dalībvalstu, attiecības ar Krieviju ir ilga vēsture. …
