Oļiniete ir Irbēnu otra saimniece. Viņa vienmēr ir vēlējusies būt dižmaņa kārtā. „Kad Oļiniete apprecējās, tad viņa uzstāja, lai piebūvē vēl vienu istabu klāt, jo tā esot visiem lielmaņiem. Un kad Švauksts piedāvājās Lienai par vedēju, Oļiniete viņā nemaz neklausījās, bet paskrēja garām ar lielmanīgu rūpju un gādāšanas pilnu seju.”
Viņa rūpējās par Lienas nākotni vai, pareizāk, par to, lai, izprecinot Lienu, pati iegūtu lielmaņu radus. „Viņa ir tagad tikpat kā mana meita. Ja man nebūtu pirmais dēls Pēteris nomiris vai arī otrais vēl tik mazs, tad gan es ņemtu viņu pati sev par vedeklu, bet tagad gan laikam cits nedabūs kā Prātnieka Andžs. Visai liela rada gan viņš nav, bet pats vēl brīžam saka, ka visi slāviešu lielmaņi viņu turot tikpat kā radinieku; un ja nu vēl caur precēšanos saradojas ar mūsu pamīliju...”…
