Neraugoties uz to, ka Franku valsts klosteros darbojās skolas, vispārējais iglītības līmenis Kārļa Lielā laikā bija zems. Valsts sabrukums Merovingu laikā beigās radīja arī baznīcu lejupslīdi un dziļu krīzi izglītībā. Valstī bija jūtams izglītotu cilvēku trūkums. Pār to, ka vienkāršakie zemnieki un lielais vairums dižciltigo augstmaņu neprata ne lasīt ne rakstī nebūtu nekāds brīnums. Arī Kārlis Lielais, neraugoties uz lielo zinkāri lasīja ar grūtībām un rakstīt tā arī neiemācījās taču salīdzinājumā ar citām laicīgām personām viņš vēl skaitījās savam laikam ļoti izglītots cilvēks. Bažas izraisīja arī garīdziniecības nepietiekamā izglitotība. Netrūka mācītāju, kam medīšana, jāšana un šaušana ar loku padevās labāk nekā sprediķu lasīšana. Kādā vestulē Kārlis Lielais sūdzējās par daudzajām kļūdām, kas atrodamas viņa rokās nonākušajos rakstos. Radās šaubas vai tie kas slikti zina latīņu valodu, spēj saprast un izskaidrot bībeli.…
