Jūgendstils

Kas ir jūgendstils
Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 19. gadsimta 90. gadu otrajā pusē Eiropā.
Mākslas vēsturē dažkārt to dēvē arī par NEOROMANTISMU.
Jūgendstila vadmotīvs – mākslas sintēzes ideja, kā lietišķajā mākslā, tā arī tēlotājmākslā un arhitektūrā.
Jūgendstils ir ļoti tuvs SIMBOLISMAM.
Jūgendstila uzplaukums bija īslaicīgs – ap 1910. gadu interese par to sāka noplakt.
Eklektiski dekoratīvais jūgendstils
Raksturīgs ar jūgendstila ornamentālo rotājumu virspusējiem pārspīlējumiem bez ciešākas saistības ar celtņu telpisko veidolu.
Sastopamas arī celtnes, kuru arhitektoniskās kompozīcijas pamatprincips – vienmērīgs ritms un apdares detaļu piesātinātība, kā arī to aplikatīvais raksturs – neatšķiras no XIX gs. eklektisma. Savam laikam jauni ir vienīgi dekoratīvie motīvi – liekti saspriegtas līnijas, ģeometrisku figūru vai stilizētu augu ornamenti, maskas un stieptas proporcijas. Eklektiski dekoratīvā novirziena darbi radās jūgendstila attīstības sākuma posmā.
Stateniskais jūgendstils
Viens no raksturīgākajiem formālajiem novirzieniem Rīgas jūgendstila arhitektūrā. Ēku fasādēs pakāpeniski izzūdot romantiski stilizētiem motīviem, tas izplatījās pēc 1906. gada. Ēku māksliniecisko veidolu nosaka uzsvērti vertikāli fasāžu kompozīcijas elementi. Tie ir spēcīgi artikulēti erkeri un reljefas, no pamatplaknes izvirzītas joslas, kas paceļas vairāku stāvu augstumā. Ornamentālie rotājumi aizņem ailstarpes starpstāvu pārsegumu līmeņos, pilnīgi iekļaujoties fasāžu arhitektoniskajā pamatformā un vienlaikus izceļot kompozīcijas vertikalitāti. Stateniskā jūgendstila celtnes veido vairāk nekā trešdaļu no visa daudzveidīgā Rīgas jūgendstila mantojuma.…