Stratēģija būtība bija aktīva darbaspēka politikas veidošana, sociālās un ekonomiskās politikas koordinācija, investīcijas izglītībā un mūžizglītības veicināšanā, kā arī draudzīgākas nodokļu politikas veicināšana. Šī stratēģija tika iekļauta arī 2000. gadā pieņemtajā Lisabonas stratēģijā. Tika nolemts, ka Lisabonas stratēģijas mērķi, tai skaitā arī Nodarbinātības stratēģija, tiks iekļauta ES dalībvalstu Nacionālās Attīstības plānos un ieviesta dzīvē. Tomēr procedūras, kā arī stratēģijas ieviešanas apjomu var izvēlēties katra nacionālā valsts pēc saviem ieskatiem. Tas būtībā radīja situāciju, ka valstis, kuras vēlas, var realizēt un mēģināt ieviest stratēģiju svarā valstī, bet valstis, kas to nevēlas darīt, var to nedarīt, jo vēl joprojām nav legālas bāzes, lai piespiestu nacionālās valstis strikti ievērot kopējos mērķus.
Lai piespiest kandidātvalstis ievērot stratēģijas mērķus, tie tika iekļauti acquis communautaire sastāvā, tomēr tie tika iekļauti soft acquis sastāvā, kam tika pievērsta mazāka uzmanība, nekā hard acquis. …
