Tiesiskā apziņa (turpmāk – TA)
1) ir sabiedriskās unvai individuālās apziņas forma ar vairāku līmeņu struktūru, kura veido tiesību realitāti.
2) Tās eksistence nosaka tiesību esamību.
3) TA vai nu tieši vai arī pakārtoti nosaka personu tiesisko rīcību.
4) Šī regulācija notiek ietekmējot attiecīgā objekta darbības gribu.
5) TA funkcionē sabiedrības un indivīda psiholoģijā, tādēļ
6) TA veidojās un attīstījās līdz ar šīs psiholoģijas rašanos.
1) TA pilnībā iekļaujas apziņas kategorijā, kurā atšķirībā no citiem apziņas veidiem tiek ietverti tiesību izpratnes jautājumi. Pēc vairāku zinātnieku domām tas nozīmē aplūkot šādus konkrētus uzdevumus:
1. tiesību nepieciešamības apzināšanos un izjušanu;
2. tiesību novērtējumu;
3. apzināt nepieciešamību radīt attīstītu likumdošanas sistēmu;
4. apzināt nepieciešamību izmainīt un papildināt esošos normatīvos aktus;
5. uztvert tiesību realizācijas procesu un rezultātus;
6. tiesisko vērtību salīdzināšanu ar citām vērtībām (morālajām, politiskajām utt.)1
Kā zināms, tad vairāku personu grupa nav vis vienkāršs atsevišķu indivīdu kopums, bet gan kvalitatīvi jauns organisms, kura augstākā organizācijas pakāpe ir sabiedrība. Rodas nepieciešamība nodalīt individuālo apziņu no sabiedriskās2. Tādēļ TA “pastāv divos veidos: sabiedriskās apziņas un individuālās tiesiskās apziņas formā”.[5., 6.lpp] Šo sakarību sīkāk var attēlot shēmā, kura veidota balstoties uz TA nesēju struktūru:...
…
