Ārkārtējai situācijai atbilstošāks bija vanags, jo viņš nebaidījās pārvarēt šķēršļus dzīves ceļā. Vanagam neatlika laika domāt, viņš tikai rīkojās, jo tā tikai varēja sajust dzīves garšu. Vanagu rīcība bija spontāna, viņš ticēja, ka nav tādu grūtību, kuras nav pārvaramas.
Vanags bija pārāks par zalkti, jo viņa cildenumam un drosmei nav robežu. Vanags lepojās ar savu dzīvi un bija laimīgi to nodzīvojis. Viņu nemāca bailes no nāves. Zalktis, savukārt, bija zemisks rāpulis, kurš savas neziņas dēļ varēja ciniski izturēties pret mirstošo putnu. Pasaules kārtību nevar mainīt neviens no viņiem- putnam bija jāmirst lidojot, bet zalktis nekad nevarēs lidot kā putni debesīs.
…
