Daudzās valstīs kā politiķu, tā vienkāršo iedzīvotāju aprindās izskan dažādi viedokļi par to, vai būs kāda radikāla jēga no NATO samita Rīgā. Vai tā kaut ko mainīs mūsu valsts nākotnē? Ja mēs, vai arī kāds no šī samita dalībniekiem to zinātu precīzi, ja mūsu rīcībā būtu burvju spogulītis, ar kura palīdzību noteikt kā būs vai nebūs, tad šāda samita nemaz nebūtu, tas vienkārši nebūtu vajadzīgs un tās bērnu spriedelēšanas un kaprīzes-„man samits traucē…., kāpēc mūsu mazajai valstiņai jāziedo tāda milzu nauda pasākumam, kas neko nedos un ir izrādīšanās..”, tas viss ir no neizpratnes un par to bieži runā kontingents, kam vispār politika ir svešs jēdziens. Kāpēc mums ir tāda tendence visu kritizēt un nopelt, spriedelēt par sistēmu un izvirzīt savu viedokli par tēmu, kas nav saprasta. Protams, viedoklis rodas no uztveres, kā konkrēto lietu uztveram, bet mana nostāja attiecībā uz samita mērķiem un jautājumiem, kuri samitā tiks apskatīti un lemti, ir viennozīmīgi skaidri-neviens neatbalstīs mazo zvejnieku ciemu Baltijas jūras krastā, ja mēs to nelūgsim un ir skaidrs, ka kur vien dabā un pasaulē raugies ir vienmēr divi elementi-balts- melns, diena-nakts, ziema-vasara un tā tālāk, un ir tēvs-māte, lielais brālis un mazais, tātad liels un mazs, un tā nav filozofija, bet gan ar šo es norādu uz to, ka visu pasauli kontrolē un virza un virzīs „Lielākais”.…
